Izstāde
- gada 16. novembrī paplašinātais Eiropas Parlamenta prezidijs ārkārtas sanāksmē Briselē pauž lielu gandarījumu par jaunākajiem notikumiem un Berlīnes mūra atvēršanu, pieminot arī to, ka Asambleja atbalsta tautu pašnoteikšanos un demokrātiju.
Nedēļu vēlāk Parlamenta deputāti pieņem rezolūciju, kurā pieprasa VDR pilsoņu “pašnoteikšanās tiesības”, “tostarp iespēju vienotai Vācijai piederēt pie vienotas Eiropas”. 1990. gada 9. februārī priekšsēdētājs Barons Krespo dodas uz Austrumberlīni, lai tiktos ar vairākiem demokrātisko kustību līderiem. Viņš izmanto iespēju visiem saviem sarunu partneriem atgādināt Eiropas Parlamenta nostāju, ka par Vācijas nākotni ir jādomā tādas Eiropas Savienības un tādas struktūras veidošanas kontekstā, kas garantē mieru un brīvību visā Eiropā. Nedēļu vēlāk Parlaments pieņem jaunu rezolūciju, kurā tiek atzītas visu vāciešu tiesības dzīvot vienā un tajā pašā valstī. Vēlāk, 1990. gada martā, pirmajās VDR rīkotajās demokrātiskajās vēlēšanās uzvar politiskās partijas, kuras atbalsta Vācijas apvienošanos, un Parlamenta deputāti par to pauž lielu gandarījumu.
Tieši Eiropas Parlamenta tribīne ir tā vieta, no kuras 1990. gada 16. maijā kanclers Helmuts Kols kopā ar pirmo demokrātiski ievēlēto VDR pārstāvi Lotāru de Mezjēru (Lothar de Maizière) runā par to, kādu viņi redz savas valsts un Eiropas nākotni.
Lotāram de Mezjēram šis ir vēsturisks brīdis. “Jūtos patiesi saviļņots šajā brīdī, kurā varu jūs uzrunāt kā VDR pirmās demokrātiskās valdības premjerministrs,” viņš pauž savas izjūtas, piebilzdams: “Par mūsu šodienas tikšanos esam pateicību parādā tiem austrumvāciešiem, kas 1989. gada rudenī nolēma ņemt likteni paši savās rokās. Miermīlīgiem līdzekļiem viņiem izdevās atgūt savas cilvēkam pienākošās tiesības: tiesības uz demokrātiju, brīvību, pašnoteikšanos un ikviena cilvēka cieņas neaizskaramību.” Uzrunājot Parlamenta deputātus, kanclers Kols galvenokārt cenšas iedvest pārliecību jautājumā par to, kā Vācijas apvienošanās varētu ietekmēt Eiropas Kopienas iestāžu darbību: “Federālā valdība vienmēr ir centusies nodrošināt to, lai Vācijas apvienošanās process iekļautos stabilā Eiropas sistēmā. Es apņēmos virzīt uz priekšu Eiropas un Vācijas apvienošanās procesus, pēc iespējas tuvinot tos vienu otram un, cik vien iespējams, pieturoties pie kopēja plāna.”
