Izstāde
Eiropas valstis nevēlējās mazināt savu suverenitāti, tāpēc Monē un Šūmanis savu ieceri īstenoja pakāpeniski. Viņi cerēja, ka ekonomiskā integrācija pārtaps par politisko integrāciju. Tolaik ogļu īpatsvars Rietumeiropas valstu energopatēriņa struktūrā bija gandrīz 70 %, savukārt tērauds bija galvenā primārā izejviela rūpniecības un ieroču ražošanas vajadzībām. Ogļu un tērauda resursu apvienošana skāra simt piecdesmit piecus miljonus patērētāju. Šo divu elementu apvienošanas rezultātā jauna kara iespējamība starp Franciju un Vāciju būtu nereāla un šāds karš vairs praktiski nebūtu iespējams.
